Baltegles

Baltegles ir mūžzaļi augi, kas veidojas kā koniskas formas koki. Baltegles atšķirs no citiem skuju kokiem ar nelīdzenu un biezu mizu, radiāli izvietotiem zariem un ķemmveidīgām skujām. Skujas parasti ir saplacinātas un salīdzinoši mīkstas, skuju pamats ir paplašināts. Apakšpuse skujām ir ar izteikti baltām vai pelēkām līnijām, no šīs iezīmes ir cēlies šo skuju koku latviskais nosaukums „baltegle”. Čiekuri parasti ir sveķaini un novietoti vertikāli tiecoties uz augšu. Augiem ir vizuāli izteikti čiekuri, kas mēdz būt dažādos toņos sākot no baltiem, zaļganiem līdz pat izteikti tumši violetiem un brūniem. Baltegles jāstāda mitrā un skābā augsnē, nepieciešams sagatavot dziļu, labi drenētu augsni. Vislabāk šos augus stādīt pavasarī vai rudens sākumā, t.i. augustā. Nepieciešams sekot līdzi baltegles veidošanās procesam – baltegles mēdz veidot vairākas galotnes. Šādos gadījumus ir jāizvēlas centrālā/spēcīgākā galotne, bet pārējās ir jānogriež. Ja turpmākajos gados veidojas jaunas galotnes, tad šis process ir jāturpina.

H= 6m.; pl- 2,5m.; sākumā lēni augoša; plati koniska ar blīvu zarojumu; čiekuri zili violeti; ēncietīga;

H= 2,5m.; pl- 1,5m.; skuju gali izliekušies uz augšu, atsedzot baltu apmali; čiekuri zili violeti;

H-potcelma augstums; pundurforma; vainags nedaudz plakans; skujas ļoti ielocītas, redzama tikai gaišā puse.